Jānis Vanags: Karš. Dabiskā nepieciešamība.

Šodien bieži sanāk dzirdēt cilvēkus runājam par iespējamām kara darbībām, kuras varētu norisināties globālā mērogā. Par iespējamo 3. pasaules karu. Tiek modelētas dažādas situācijas un apspriesti scenāriji iespējamajiem konfliktu eskalācija Ukrainā, Tuvajos Austrumos u.t.t. Karš uz planētas zeme ir norma, bez kā mēs, cilvēki, nēsam spējuši dzīvot.

Kādēļ cilvēki karo? Karo parasti kaut kādas noteiktas cilvēku grupas savā starpā. Karo dēļ savām sautīgajām interesēm. Kāds vēlas kaut ko noteiktu iegūt, bet otrs atsakās to dot, vai arī abi pretendē uz kādu noteiktu resursu ( zelts, nafta, gāze u.t.t. ). Jebkuram karam ir iemesls, tie nesākās tāpat vien. Cilvēku massas lielos vilcienos neatšķirās ne ar ko no individuāla cilvēka. Valsts ir tas pats cilvēks, ar savām sautīgām interesēm, ar dabisko vēlmi dominēt pār citiem. Tā vēlās būt nr.1., lai pārējās valstis pakļaujās un piekāpjās. Resursi uz mūsu planētas ir ierobežoti un tieši šis faktors ir noteicošais, kādēļ no pasaules radīšanas brīža vieni nogalina otrus. Džungļu likums – spēcīgākajam vienmēr ir taisnība un tas vienmēr uzvar. Pakāpeniski brutālu spēku nomaina intelektuālais spēks. Spēcīgus vīrus ar zobeniem un cirvjiem kaujas laukā ir aizstājuši operātori, kas kontrolē dronus un raķešu sistēmas. Iebrukšana kādā noteiktā valstī tiek pasniegta, kā atbrīvošana un nereti kāda no karojošajām pusēm izmanto tieši savu intelektuālo potenciālu sašūpojot pretinieka sabiedrību un ļaujot visu netīro darbu paveikt speperātistiem, kas izmanto doto iespēju gāzt esošo līderi un ieņem viņa vietu hierarhijas augšgalā. Tātad – karš ir līdzeklis lai iegūtu kārotos resursus.

Karš ir visu cilvēku šausmīgāko murgu materializācija. Tas ir nepielūdzams un nežēlīgs. Kad karš atnāks, tas nenesīs baudu vai prieku par paveikto. Tas atnesīs šausmas un vājprātu. 1. pasaules karā gāja bojā 17 000 000 cilvēku, ievainoti un sakropļoti tika 20 000 000 cilvēku. 2. pasaules karā gāja bojā 60 000 000 cilvēku, ievainoto vai sakropļoto skaits bija krietni lielāks. Pie šī visa vēl japieskaita šausmas ko piedzīvo sievietes. Karaspēkam ienākot pretinieka teritorijā, sievietes ( arī bērni ), neraugoties uz to vecumu netiek saudzētas, kareivji, kas sajutuši asins garšu un vēlās atriebties, tās izvaro. Nav bijis aizvadīts neviens karš ( arī mūsdienās ), kas šos noziegumus spētu apturēt. Ja notiks 3. pasaules karš, cik tad būs upuru?

Ja jau karš ir tik nežēlīgs un nevēlams racionāli domājošam cilvēkam, kādēļ tad parastais cilvēks pēc kara izskludināšanas dodās uz pretinieka teritoriju un uzbrūk viņa mājām? Par valsti kopumā ir skaidrs kādēļ tā karo, dēļ resursiem un ietekmes paplašināšanas. Bet kādēļ karot dodās parastais Fedja traktorists? Ļoti daudzi faktori liek viņam tā rīkoties. Pirmkārt vēlme dominēt ar spēku ir visspēcīgākā un vissenākā ko cilvēks pazīst, tā ir nodevusies mums ģenētiski no paaudzes paaudzē. Mūsu senči ar vardarbību ir risinājuši lielāko daļu strīdīgo jautājumu. To tā vienkārši nevar izsvītrot no mūsu ģenētikas, tas nododās bērniem, bērnu bērniem u.t.t. Katra paaudze šo vēlmi jūt mazāk un protams, katra īpatņa iespējas ar spēku dominēt ir atšķirīgas. Fiziski vājāks indivīds vienkārši nav spējīgs būt pārāks fiziski, tādēļ izmanto savas smadzenes, lai būtu pārāks pār savu sāncensi. Dodās karot visbiežāk tie, kas vēlās realizēt šo vēlmi dominēt kaujas laukā, jo civilajā dzīvē, līdz galam nav spējuši izjust šo nepieciešamo pārākuma sajūtu. Otrs faktors ir indivīda psiholoģiskā noskaņošana, tas kā valsts savu tautu sistemātiski sagatavo iespējamajiem draudiem no ārējā ienaidnieka. Ja cilvēkam 1000 reizes apgalvosi, ka viņa dzīvībai draud briesmas un viņa mājas ir apdraudētas, pēc 1001 reizes viņš paņems ieroci un dosies darīt to, ko līderis viņam liks. Treškārt atalgojums, ko indivīds dabūs pēc šī kara kā balvu. Atalgojums var būt materiāls – nauda, kara trofejas u.t.t. Var arī būt emocionāls atalgojums, tas ko mēs apskatījām kā pirmo faktoru, atalgojums būs tā varas sajūta pār savu pretenieku. Apzināšanās, ka viņš ir noteicējs, ka viņš dominē. Tos, kas karo savās mājās domājams īpaši iztirzāt nav nepieciešams, jo ir skaidrs, cilvēki cīnās par savu dzīvību, tuvinieku dzīvībām un īpašumu, ko tie dzīves garumā ir iemantojuši. Psiholoģiski ir ļoti grūti atteikties no vērtībām, kuras visas dzīves garumā Tu esi augstu novērtējis. Ja cilvēks ir uzcēlis sev māju, 25 gadus viņu uzturējis un ieguldījis visus savus līdzekļus, tā vienkārši aizbraukt un pamest visu ir ļoti grūti. Psiholoģiskā piesaiste mēdz būt pārāk spēcīga, kaut arī loģiskāk būtu neriskēt ar savu dzīvību un doties prom.

Valstu un tās pilsoņu motivāciju karot mēs esam apskatījuši. Apskatīsim reālākos globālā konflikta iniciātorus, kam būtu pa spēkam to uzsākt. Kā jau jebkurā cilvēku grupā, arī valstu līmenī nopietnu konfliktu var uzsākt tikai ļoti spēcīgs indivīds, vai labi bruņojies indivīds, jo vājie un švaki bruņotie vienā setā noraujās un tiem tiek ierādīta viņu vieta esošajā sistēmā. Uz doto brīdi labi bruņots nozīmē kodolieroču esamība. Šāda valsts liek apkārtējiem būt piesardzīgiem un šīs valsts resursus atklātā veidā neiekārot. Uz doto brīdi kodolieroči ir – Ķīnai, Krievijai, ASV, Pakistānai, Indijai, Lielbritānijai, Francijai un iespējams Izraēlai, Ziemeļkorejai. Ik pa laikam izskan apgalvojumi, ka iespējams Irānai slepenībā arī top pa kādai kodolgalviņai, bet bez pierādījumiem tās ir tikai spekulācijas. Irāna oficiāli noliedz kodolieroču izgatavošanas plānus. Šīs arī ir tās valstis, kam pa spēkam būtu uzsākt nopietnu konfliktu, kas skartu visus pasaules iedzīvotājus. Kodolierocis ir vispostošākais ierocis ko cilvēks izgudrojis, tas iznīcina visu dzīvo savā ceļā. Vienīgā valsts, kas viņus reāli dzīvē ir pielietojusi ir ASV pret Japānu 2. pasaules karā. Divas atombumbas uzmeta Japānas pilsētām Hirosimai un Nagasaki 1945. gada augustā. Pēc šī postošā notikuma Japāna parasktīja kapitulācijas aktu uz ASV kuģa “Misūri”. Japāna atzina ASV dominanci un piekāpās. Tas prasīja 140 000 dzīvību, no kurām 20 000 bija karavīru, pārējie civilie iedzīvotāji. Pēc šī konflikta ASV ietekme Japānā ir bijusi vienmēr. Japānā atrodās 23 dažāda tipa ASV kara bāzes.

Šobrīd aktuālais temats ir mūsu iespējamais apdraudējums saistībā ar NATO un Krievijas Federācijas saspīlētajām attiecībām. Iespējamais konflikts starp NATO ( ieskaitot LV ) un Krieviju tiek apspriests ļoti bieži. Kodolieroču arsenāls abām pusēm ir ievērojams un kara gadījumā mūsu pasaule tiktu apdraudēta. Karš tādu kādu mēs to esam redzējuši līdz šim starp kodolvalstīm nav iespējams, jo tas nozīmētu katastrofu visai pasaulei. Starp šādām valstīm, kuru bruņojums ir līdzvērtīgs un rada draudus pašiem kārtīgi dabūt pa biksēm atklāti uzbrūkot, visreālākais ir slēptais uzbrukums. Tas izpaustos kā mērķtiecīga situācijas destabilizācija valstī ar mērķi nomainīt tās vadību uz sev labvēlīgu, ko būtu iespējams kontrolēt. Starp kodolvalstīm atklāts militārs konflikts nav iespējam, jo tas nozīmētu apokalipsi.

Karš mainās līdz ar laiku un iespējams rīt mēs pieredzēsim tādu kara formu, par kādu vēl neviens nenojauš. Par to, ka karš mums zināmā vai jaunā formā būs neatņemama cilvēces sastāvdaļa vēl ilgi, šaubu nav, jo cilvēkiem ir raksturīgi būt alkatīgiem un iekārot to, kas ir citiem. Cilvēki evolucionē ļoti ilgā laika posmā un līdz brīdim, kad mūsu psoholoģija mainīsies, iespējams, šīs planētas vairs nebūs. Resursi ir ierobežoti un cīņa par tiem nebeigsies.

Jānis Vanags

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s