Jānis Vanags: Ēnu ekonomika. Stagnācijas formula.

Ēnu ekonomika ir iekšzemes kopprodukta, kas nedeklarēšanas un/vai nepilnīgas deklarēšanas rezultātā nav uzskaitīts oficiālajā statistikā.

Nepārtraukti ir dzirdamas runas, ka naudas nepietiek tai vai citai nozarei. Tiek runāts par strukturālām konsolidācijām un citiem veidiem kā ietaupīt naudu. Neapšaubāmi, naudas trūkst un tās trūkst ļoti vitālās nozarēs – veselības aprūpes sistēmai, Iekšlietu struktūrām, pensijām u.t.t. Kur iegūt līdzekļus šīm vajadzībām? Pacelsim akcīzi un vēl kādu nodoklīti kaut kur uzmetīsim pa virsu? Man šis variants nešķiet prātīgs, tas tikai cilvēkiem liks vilties vēl vairāk un iespējamie riski pieaugs. Nauda ir, bet tā ir jāizcīna. Laiks uzlocīt piedurknes un mesties cīņā ar lielāko valsti parazitējošo audzēju – ēnu ekonomiku!

Pētījumi, kas veic ēnu ekonomikas monitoringu nevar būt precīzi, jo tā ietver plašu, visdažādāko saimniecisko darbību spektru. Taksists aizveda bez “skaitītāja” – ēnu ekonomika! Veikalā neizsita čeku – ēnu ekonomika! Autoservisā piedāvāja bez čeka lētāk savest automašīnu braukšanas kārtībā – ēnu ekonomika! Saņem uz papīra minimālo, bet pārējo aploksnē – ēnu ekonomika! Nopirki no “točkas” lēto degvielu vai cigaretes – ēnu ekonimika! U.t.t. Uzskaitīt varētu ļoti daudzus un dažādus ikdienišķus notikumus, kas pilnīgi reāli notiek apkārt un tas lielai daļai cilveku liekās normāli. Pamato šo nenormālo rīcību ar šādiem paskaidrojumiem – tā sanāk ietaupīt, valsts tāpat neko nedara, kāpēc pārmaksāt u.t.t. Šie paskaidrojumi neiztur nekādu kritiku. Šie nodokļu nemaksātāji visbiežāk neapzinās, ko ar savu rīcību nodara tiem pašiem pensionāriem, kas ir vislielākajā mērā atkarīgi no valsts budžeta, jo lielā mērā daļa no viņiem nav spējīgi iegūt papildus līdzekļus sevis uzturēšanai. No nodokļu nemaksāšanas cieš visa sabiedrība kopumā – izglītība, veselības aprūpe, ceļi, iekšējā drošība, ārējā drošība u.t.t. Nemaksājot nodokļus, tiek apieta normāla prakse samaksāt daļu apgrozāmo līdzekļi, par komfortu, ko mums sniedz dzīve drošā vidē. Valsts dod ļoti daudz – iespēju izsaukt ātro palīdzību, iespēju izsaukt policiju, iespēju izsaukt ugunsdzēsējus, iespēju saņemt sociālu palīdzību ārkārtas situācijās, iespēju saņemt bezmaksas izglītību u.t.t. Pieņemu, ka problēma ir tajā, ka pēc statistikas datiem 40% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļu nemaksāšana ir normāla rīcība. 70% neuzticās valsts amatpersonu teiktajam, bet 90% vispār neuzticās valsts pensiju sistēmai. Cipari ir iespaidīgi. Bet ko gan mēs gaidījām, valstī, kur korupcija ir baltiem diegiem šūta un iepirkumus pavada afēras un necaurspīdīgums. KNAB budžets tikai 5 miljoni eiro. Zīmīgi, ka naudu korupcijas apkarošanai piešķir valdība, kurai ir vislielākais risks tikt korumpētai. Bet ne jau par to tas stāsts. Stāsts ir par to, ka mums ir jāsāk ar sevi, pirms pārmetam citiem kaut ko.

Dažādi ēnu ekonomikas pētījumi, sniedz mums dažādu informāciju, par tās īpatsvaru Latvijā un ES kopumā. Oficiālā versija pieņem, ka LV ēnu ekonomikas īpatsvars uz IKP ir 23,6%. Pēc dažiem pētījumiem Lietuvā – 12,5%, un Igaunijā – 13,2%. Vidējais rādītājs ES – 18,3%. Finanšu Ministrija plāno, katru gadu samazināt ēnu ekonomikas apjomu par 1%, tas sniegtu papildus 70 000 000 eiro budžetam. 70 miljoni ir neapšaubāmi iespaidīga summa. Piebildīšu, ka šie dati par ēnu ekonomikas apmēriem LV var būt neprecīzi. Iespējams, ēnu ekonomikas apjomi ir krietni lielāki, jo visu informāciju nav fiziski iespējams iegūt. Lai rastos priekšstats par kādas konkrētas nozares problēmām, apskatīsim būvniecības nozari. Ēnu ekonomikas apmērs būvniecības nozarē ir visiespaidīgākais – 48,9%. Igaunijā un Lietuvā tiek lēsts, ka tie ir 20% būvniecības nozarē. Tātad, apjomi ir milzīgi, potenciāls iegūt budžetā līdzekļus ir vismaz 1 610 000 000 – iespaidīga summa. ¼ Latvijas budžeta aiziet mums gar degunu izvēloties nemaksāt nodokļus. Mēs par ceturtdaļu būtu nodrošinātāki, ja visi maksātu godprātīgi, par iespēju dzīvot drošā un komfortablā vidē. Tas tā, uzskatāmi saprast, no kā mēs atsakāmies, izvēloties nepaņemt čeku autoservisā, vai jeb kur citur.

Citu valstu prakse rāda, ka ēnu ekonomiku ir iespējams apkarot. Globāli, ēnu ekonomika ar katru gadu samazinās, jo valstis apzinās, ka tikai apkarojot nodokļu nemaksāšanu un izglītojot pilsoņus ir iespējams uzbūvēt sociāli atbildīgu valsti. Pat Latīņamerikā šis process norit visai raiti. 2007. gada dati norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Brazīlijā bija 31%. Šobrīd tā sastāda tikai 16,1% no IKP. Apskatīsim citu valstu procentuālo ēnu ekonomikas īpatsvaru attiecībā pret legālo.

  • ASV – mazākais Oregonas pavalstī 7,41% ; lielākais Missisipi pavalstī 9,54%
  • Francija – 10 %
  • Lielbritānija – 13,4 %
  • Zviedrija – 14 %
  • Brazīlija – 16,1 %
  • Spānija – 19 %
  • Polija – 24 %

Ēnu ekonomika ir apkarojama un ir apkarojam efektīvi. Ir jāizvēlās pareizie instrumenti ar kuriem to darīt. Jāizglīto cilvēki – reklāmas u.t.t. Jo liela daļa savā sadzīvē pat neaizdomājās, ko viņu rīcība nodara valstij kopumā. Jānoņem slogs no uzņēmēju pleciem. Pasaules bankas ziņojumā ir teikts, ka Latvijā ir nepieciešams ļoti ilgs laiks uzņēmuma administrēšanai, kas principā sarežģij uzņēmēja dzīvi. Jāatvieglo uzņēmējdarbības vide, lai cilvēki nebaidās no atskaišu kaudzēm, deklarācijām  un citiem dokumentu kalniem. Jāievieš kārtība atsevišķās nozarēs. Ir skaidrs, ka normāls meistars nestrādās par 360 eiro celtniecības nozarē. Jāievieš minimālā alga attiecīgi katrai nozarei. Šāds piemērs ir Norvēģija. Valsts ir noteikusi, cik minimāli saņems celtnieks, cik šoferis, cik zemkopībā strādājošais u.t.t. Jāpārskata VID darbinieku kompetence, jo man ir aizdomas, ka daudzi tur ir aizsēdējušies un motivācija cīnīties ar 100% atdevi pret nodokļu nemaksātājiem ir zudusi.

Nodokļu nemaksāšana iet roku rokā ar korupciju. Šīs abas lietas ir jāapkaro vienlaicīgi. Ja ar nodokļu nemaksātājiem vajag apieties nedaudz iecietīgāk un tos audzināt, ņemot vērā, ka 40% tā liekās pieņemama prakse, tad ar korumpētiem ierēdņiem un politiķiem jārīkojās nesaudzīgi – cietums. Akmens TS dārziņā, jo pašreizējā likumdošana un TS ir neefektīva adekvāti sodīt noziedzniekus, kas ļaunprātīgi izmanto sev deliģētos pienākumus.

Uz brīdi katrs iztēlojamies, ka mums ir iespēja par 25% vairāk paveikt jebkurā valsts pārvaldītajā nozarē. Pacelt algas un pensijas par ¼ , par ¼ vairāk ceļus atjaunot, par ¼ vairāk valsts un pašvaldību nozīmes projektus realizēt. Vai tas nav tas, ko mēs vēlamies? Ja jā, tad sāksim mainīt Latviju un beigsim pievērt acis uz negodprātību mums visapkārt. Protams, mēs neizskaudīsim ēnu ekonomiku pilnībā, bet sasniegt vidējo ES līmeni un turpināt slīdēt zemāk mēs varam. Tikai jāsāk apzināties problēmas mērogs un ko tas maksā katram no mums.

Jānis Vanags

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s