Mēs bieži mēdzam uzdot sev jautājumus, kādēļ lietas notiek tā, kā notiek? Kādēļ sabiedrība ir tāda, nevis savādāka? Kādēļ mēs pieņemam attiecīgus lēmumus, bet izvairamies no citiem? Tam visam ir izskaidrojums.
Cilvēks, lielos vilcienos, savā sociālajā uzvedībā ne ar ko neatšķirās no dzīvnieku sugu plašā sastāva. Mūsu starpā izdalās līderi, kas uzņemās vadību pār apkārtējiem, tieši tāpat, kā tas notiek dzīvnieku pasaulē. Instinktu vadīti mēs cenšamies sasniegt augstākus rezultātus savā dzīvē, lai spētu konkurēt ar citiem un pretendēt uz augstāku pozīciju hierarhiskajā piramīdā. Bez vēlmes sacensties un kļūt labākiem par citiem cilvēkiem mūms nebūtu iespējas baudīt tos attīstības augļus, ko mūsu priekšteči mūms ir sagādājuši tiecoties pēc labākas dzīves, augstāka sociālā statusa un citu cilvēku atzinības. Visa mūsu ikdiena ir pakārtota sava sociālā stāvokļa paaugstināšanai citu acīs, tikai spēcīgas personības spēj atdalīt lietas, kas ir nepieciešamas viņiem personīgi un kuras paredzētas sava statusa pacelšanai citu acīs. Jaunākais Iphone telefons, Rolex pulstenis, Armani uzvalks u.t.t. šīs lietas lieliski var aizstāt lētāks brends, kas savu funkciju pildīs tikpat labi, bet attiecīgo statusu apkārtejo acīs tas nesniegs. Vajadzība pašapliecināties tā, lai to pamana citi un uz tā rēķina iegūt papildus punktus savai reputācijai ir normāla psiholoģiska īpatnība, kas piemīt visiem cilvēkiem. Veidi kā kāpt un parādīt savu pārākumu pār citiem ir dažādi, nopirkt kaut ko tādu, kas nav citiem un ar to gūt gandarījuma sajūtu ir visizplatītākais veids. Citi izvēlās iegūt augstāku statusu trennējoties, esot fiziski pārāki pār citiem. Cilvēks, kas trenējās kādā sportaveidā un turpina progresēt, viņš nevar apstāties, jo vēlās kļūt labāks pār iespējami vairāk cilvēkiem savā konkrētajā izvēlētajā jomā. Viņš ir izvēlējies sportu, kā iespēju lai paceltu savu statusu sabiedrībā. Tas pats ar mūziķiem, zinātniekiem un visiem citiem savas nozares meistariem, ka arī jebkuru no mums. Sacensības sajūta un vēlme izdalīt sevi no citiem liek doties tālāk, liek neapstāties un kļūt labākiem lai dominētu.
Kādēļ mēs vēlamies dominēt un būt labāki pār citiem? Ļoti vienkārši, resursi uz mūsu planētas ir ierobežoti un pastāv pastāvīga konkurence dēļ visiem resursiem. Piemēram, skaista sieviete, vīrietim nākās pacelt savu statusu un izdalīt sevi no citu vīriešu bara, lai pievērstu viņas uzmanību un šī skaistā sieviete izvēlētos tieši viņu, nevis pirmo pretīmnācēju. Finansiālais stāvoklis, prāta spējas, radošās dotības, fiziskā forma – šie ir standarta līdzekļi, kas liek sievietei izvēlēties par labu vienam vai otram vīrietim, jo augstāks būs statuss kādā no šīm pozīcijām, jo lielāka iespēja iegūt šo sievieti. Tas pats attiecās arī uz sievietēm, lai viņa tiktu pie izcila vīrieša, tai nāksies izcelties uz citu sieviešu fona ar savu izskatu, lai vīrietis viņu pamanītu un iekārotu. Mūsu dzīve ir pastāvīga konkurence, pastāvīga sacensība neapzinātā līmenī vienam ar otru. Tas pats attiecās uz iespēju apēst kautko garšīgu, lai to izdarītu ir nepieciešama nauda, lai to iegūtu pēc iespējas vairāk mūms ir jāapiet citi cilvēki, jādabuj darbs uz kuru pretendē citi cilvēki, jābūt pārākiem par tiem. Vēlies dzīvot skaistā vietā ar skatu uz jūru un visām ērtībām, ko mūsdienu tehnoloģijas sniedz? Lūdzu, konkurē!
Tiekšanās pēc atalgojuma/balvas ir standarta uzvedības modelis, ko stimulē ķīmiskie procesi mūsu organismā. Par šiem procesiem atbild dofamīns, tas izdalās mūsu smadzenēs un katra pietuvošanās atalgojumam ko mēs varam iegūt izdala dofamīnu. Dofamīns izdalās tajā procesā, kad mēs esam ceļā uz nostādītā mērķa sasniegšanu. Seksa laikā mēs jūtam, ka tūlīt būs labi un turpinam to darīt pacietīgi turpinot un gaidot kulmināciju, kas būs mūsu atalgojums un sniegs mūms laimi. Sajūtas, kas liek mūms nodarboties ar seksu un gaidīt kulmināciju ir dofamīna radītas. Tas pats alkaholiķim dzerot alkaholu un cerot uz to atalgojumu, ko tas iespējams saņems piedzeroties, tas cer, ka šoreiz būs ļoti labas sajūtas un tas būs viņa atalgojums. Tas cer, ka notiks kautkas tāds, kas skaidrā ar viņu nenotiktu. Sajūtas azartspēļu atkarīgajam gaidot to, izšķirošo partiju, kad beidzot viņš cer sagaidīt savu atalgojumu izceļot lielo laimestu. Sociālo tīklu atkarīgajam, kas līdz 3:00 naktī sēž portālā cerot, ka tūlīt viņš uzies kautko foršu un gūs atalgojumu, dofamīns ir tas, kas liek viņam turpināt refreshot un staigāt no lapas uz lapu, gaidot kautko, kas liks viņam justies labi. Protams ir plusi, šī viela stimulē mūs darīt lietas, lai sasniegtu savu mērķi neatkarīgi no citiem apstākļiem. Ir jāmāk tikai kontrolēt savas vēlmes un fokusēties uz svarīgāko. Uz to, kas dot mūms iespēju attīstīties un kāpt pa statusa kāpnēm izmantojot racionālas metodes, nevis cerot uz veiksmīgu apstākļu sakritību. Laba metode, kā kontrolēt savus pieņemtos lēmumus ir nepieņemt lēmumu ja mūms ir šaubas. Lēmums, pieņemts impulsīvi, paļaujoties uz instinktiem nevar būt loģiski izvērtēts un tieši tādēļ ir nepieciešams nogaidīt un izdarīt izvēli maksimāli minimizējot šaubu faktoru izvēles brīdī. Tāds lēmums būs maksimāli izdevīgs Jūms, jo tas tiks izvērtēts paļaujoties uz racionalitāti, nevis instinktiem.
Ļoti svarīgi šajā kontekstā ir papētīt narkomānus un to uzvedības modeli. Kādēļ narkotiskās vielas ir aizliegtas un sodi to lietošanas gadījumos ir diezgan bargi? Tādēļ, ka lietojot narkotikas cilvēks apiet dabisko sistēmu kurā ir iekārtots, ka ir jāsacenšās, lai dabūtu balvu un sekojoši gandarījuma/laimes sajūtu ko tā sniedz. Ja salīdzinam parasto cilvēku ar narkomānu kādā datorspēlē, tad narkomāns ir tas kurš izmanto čītus lai tiktu finālā uzreiz, bet parastais cilvēks mokās līmeni, pēc līmeņa lai iegūtu šīs sajūtas. Pat vairāk, narkomāns ievadot sev dozu sasniedz tādu gandarījuma sajūtu, kādu parastais cilvēks nemaz nevar sasniegt. Tātad, ja cilvēks zin metodi un to ir pārbaudījis uz savas ādas, kā iegūt maksimālo baudas sajūtu nedzenoties pakaļ naudai, skaistai sievietei vai citām mūms tik ļoti svarīgajām lietām, kādēļ viņam to darīt? Viņš koncentrējās uz dozu, jo pēc pieredzes zin, ka nekas cits nesniegs tādu labsajūtu, kā kārtējā heroīna deva. Šādi cilvēki izkrīt no mūsu hierarhijas piramīdas un atsakās piedalīties sacensībā par augstāka statusa iegūšanu, jo tiem zūd motivācija. Tieši šī iemesla dēļ pasaules līderiem nav izdevīga narkotisko vielu brīva aprite, jo ekonomikai, kas attīstās pēc kapitālisma principiem narkomāni nesniedz nekādu pienesumu. Tie necenšās pelnīt vairāk, tie atsakās no esošā piedāvājuma. Tiem intersē tikai savs mērķis. Mērķis sasniegt maksimālo atalgojuma sajūtu, ko tie var sasniegt un veids, kā tie to var sasniegt visvieglāk un izteiktāk ir narkotikas.
Vienmēr, kad analizējam kāda cilvēka rīcību der atcerēties, ka visi cilvēki, tiešā vai netiešā veidā rīkojās tā, lai gūtu sautīgu labumu un kautkādā sev zināmā veidā vēlās iegūt sev papildus punktus, kas ļaus tiem iet tālāk, lai pakāptos uz nākamo līmeni sabiedrībā un kļūtu pārāki par citiem līdzcilvēkiem. Tas ir normāli. Mūms tas ir jāsaprot un jāpieņem, mēs nevaram noliegt ģenētiku, jo tā ir dzīvojuši visi mūsu senči līdz šim, šī vēlme sacensties ir ļāvusi mūms izdzīvot un dzīvot tādā pasaulē, kāda tā ir šodien. Tā var nepatikt un pilnīgi pamatoti, jo cilvēkam raksturīgi ir nodarīt pāri citiem un domāt pamatā tikai par sevi un savu labumu, lai vai ko tas apgalvotu citiem. Atšķirās tikai cilvēku izvēlētie mērķi, kā tie kļūst pārāki pār citiem un iegūst sev kārotos resursus.
Jānis Vanags